Grāmata sevis paša ieraudzīšanai jeb «Deviņi dvēseles uzdevumi»
Kolāža: Didzis Kukainis
Mūsos visos, ikkatrā no mums ir atrodama iekšējā pasaule, kas pati par sevi ir izaicinājumu pilna, kā arī tās t.s. "kustības" var mums kalpot gan izaugsmei (kā tam būtu jābūt un kam tās ir paredzētas!), gan to nepareiza interpretācija vai pakļaušanās to diktātam var mūs aizvest pilnīgi negarīgā ceļā, nonivelējot to cilvēcisko cieņu, ar kādu un kādā Dievs ikkatru no mums ir radījis. Lai šīs kustības, šīs kaislības, šīs bieži vien nevaldāmās "fūrijas" spētu savaldīt un likt tām kalpot mūsu izaugsmei, būt par mūsu eņģeļiem nevis pretēji - mums kļūstot par viņu dēmonu vergu, latviski iznākusi izcila grāmata - "Deviņi dvēseles uzdevumi", kurā savas zināšanas un pieredzi par šo tēmu apkopojis un lasītājiem nodevis Rīgas Lutera draudzes mācītājs, teologs un kontemplācijas skolotājs Indulis Paičs. Pateicos Indulim par man dāvāto grāmatas eksemplāru ar ļoti uzmundrinošo un svētīgo ierakstu tajā!
Pirms es šo grāmatu saņēmu un sāku iepazīt, man bija tāda dvēseliska, iekšēja nojausma, ka tā manā dzīvē ienāk noteiktā laikā, tieši tad, kad eju cauri pieredzei, kurai neesmu gājis un ir nepieciešams palūkoties uz savām reakcijām un sajūtām caur prizmu, kuru piedāvā mācītājs Indulis Paičs - caur dvēseles karti, izgaismojot deviņus dvēseles uzdevumus, kas var kalpot mums gan par svētību, gan kam varam pakļauties mēs un tad tie mums kļūst par dvēseles mocītājiem. Jā, un izlasot šo darbu, varu sacīt, ka arī es ieraudzīju sevi un savus dēmonus kā spoguļattēlā un sapratu, ka tomēr viss nav tik jauki, kā varbūt biju iedomājies - lai arī ne visi deviņi ir mani mocītāji, lielākoties tomēr eņģeļi, bet ir arī savs pārītis mocītāju... Tādēļ arī šajā apskatā nedaudz šo darbu aplūkošu no savas personības skatupunkta.
Parasti es gan šāda veida literatūru lasu, rokās turot kādu piezīmju vai atzīmju veikšanas rīku, vai tie būtu krāsainie līmkarodziņi vai parastais zīmulis, šoreiz gan kaut kā bez tā iztiku, jo grāmata tā mani ievilināja savās skavās, ka to izlasīju pāris vakaros. Un šeit varu sacīt, ka šī autora Induļa Paiča grāmata ir ierindojama līdzās lielajiem pasaules teoloģijas grandiem, jo vienkāršā, bet ne gluži populārzinātniskā valodā apraksta iekšējās pasaules lietas, kustības un fenomenus, par kuriem daudzi no mums nojauš par to esamību mūsos, bet kurus reizēm neprotam nodēvēt atbilstošā formulējumā, tad nu šeit mācītājs Paičs ir šo darbu paveicis mūsu vietā, lai mēs caur šo grāmatu varam izgaismot savu iekšējo pasauli. Kā jau rakstīju titula attēlā, tad šī grāmata ir pielīdzināma daudzdimensiju spoguļu karaļvalstij, jo izgaismo mūsu dvēseles, gara un miesas šķautnes no visādiem rakursiem. Un šajā izgaismošanas procesā ne reibst galva, ne satraucas sirds, bet gan tikai dvēsele uzgavilē, jo atrod skaidrību un nepieciešamās attīstības vektoru!
"Katrā cilvēkā mājo bagāta un dinamiska iekšējā pasaule. Tās pretrunas un norises izskaidro, kāpēc mēs bieži jūtamies slikti, nelaimīgi un nobijušies, kāpēc spējam vai nespējam izdarīt to, ko paši atzīstam par pareizu. Var likties - kurš gan to nezina, ka cilvēka dvēsele ir daudzslāņaina? Pazīt savas dvēseles slāņus un mācēt ar tiem rīkoties nozīmē iegūt stabilu pamatu zem kājām. Bez šīm zināšanām cilvēks reti spēj savā dzīvē izmainīt kaut ko būtisku." (I. Paičs)
Protams, es šo darbu lasīju, esot ar zināmu priekšzināšanu bagāžu gan tuksneša tēvos, gan arī teoloģiskajā terminoloģijā un izpratnē, un tomēr es šo darbu gribu ieteikt un arī iesaku izstudēt ikkatram cilvēkam, kā ticīgam, tā neticīgam, kā kristietim, tāpat jebkuras citas reliģijas un tradīcijas piederīgajam, jo ar atvērtu sirdi un prātu lasot lappusi pēc lappuses šajā grāmatā, lasītājs ar tādu kā iekšējās acs kaktiņu pamana, ka viņš mainās - izgaismojas problēma, risinās iekšējs dialogs, prāts norimst, rodas izpratne par pagātnes kļūdām, uzdzirkstī nākotnes priekpilnie izaicinājumi būt kvalitatīvi citādam - pret sevi, pret tuvajiem, pret ikvienu, kuru sastopam savā ceļā. Ne velti par šo darbu varu sacīt, ka teologam Indulim Paičam ir izdevies uztaustīt to mūsu nepieciešamību, par kuru skaļi nerunājam, bet pēc kuras tik ļoti alkstam - sevis un savas iekšējās pasaules transformācijas dievišķā plāna un tuksneša tēvu askētisma gaismā!
"Tuksneša tēvu skatījums uz kaislībām ir ļoti atbrīvojošs stāsts. Atziņas, kas pirmajā brīdī biedē un ir netīkamas (kuram gan patīk sevī ieraudzīt nevēlamo!), izrādās, sniedz mierinājumu un dod cerību. Mierinājumu, jo saprotam, kāpēc esam tādi, kādi esam, un cerību, jo, apzinoties reālo situāciju, mēs varam to ietekmēt. Cilvēks daudz labāk sāk saprast dzīvē notiekošo un mierīgāk to uztver. Mazinās arī bailes un fatālisma izjūta." (I. Paičs)
Grāmatā trijās triādēs (miesas, dvēseles un gara) apkopotas jau tuksneša tēviem pazīstamās kaislības - alkatība jeb rijība, miesaskāre, mantkārība, dusmas, skumjas, nemiers, skaudība, godkāre un lepnība. Noteikti šo uzskaitījumu izlasot, mums pirmā reakcija ir, ka uz mani jau nu tiešām tas nekādā veidā neattiecas un par ko tas mācītājs tur vispār runā. Mūsu ego, protams, nepatīk, ka kaut kas no tā slēptajām dzīlēm tiek izgaismots un parādīts mums pašiem kā uz delnas. Bet, ja runājam atklāti, šis ir teju vienīgais praktiskais un reālais ceļš kā pāraugt kaislības, lai tās nekļūtu par dēmoniem un mūsu dvēseles mocītājiem, bet būtu mūsu palīgi un eņģeļi mūsu izaugsmes ceļā. Caur šo grāmatu, caur šīm lappusēm mēs varam rast izeju no tām dzīves situācijām, kurās līdz šim nesapratām, kādēļ tādas mūs piemeklē un kā mums tajās reaģēt vai arī jau ar retrospektīvu skatu ieraudzīt sevi un savu rīcību, lai tā nerīkotos kā reiz, bet izauguši jeb pārauguši kaislību, rīkotos Dieva gara un gaismas vadīti!
Mūsdienās tuksneša tēvus piesauc teju visi, kas vien par tādiem dzirdējuši, taču jāatzīst, ka viņus un viņu mācību mūsdienu psiholoģizētajā pasaulē nav viegli uztvert, taču tie, kas iedziļinās, un cenšas no tās vēsts kaut ko paņemt sev, kļūst ne vien garīgi bagātināti, bet arī spēcīgāki, pārvarot savas iekšējās cīņas. Tādēļ tuksneša tēvu mācību ir svarīgi uztvert pareizi, tverot to plašākā kontekstā ar mūsdienu antropoloģijas un modernās neirozinātnes, neirofizioloģijas pētījumiem - ir tik daudz kopīga, ka mums atliek vien ieklausīties atziņās - senie mūki neparasti spēcīgi un precīzi savās pamācībās aprakstīja to, ko mūsdienās tikai ar citu terminoloģiju, bet apraksta neirozinātne un neirofizioloģija vai sociālā antropoloģija. Šī tuksneša tēvu un moderno zinātņu saplūsme (jā, arī kāda tā aprakstīta šeit aplūkotajā mācītāja Paiča grāmatā!) sniedz mums t.s. integrālo skatījumu uz visu cilvēku kopumā - gan plašumā, gan dziļumā.
Lasot šo darbu, dažbrīd sevi pieķēru pie domas, ka autors taču apraksta mani, gluži vai kā uz delnas nolikdams manas kaislības, manas dziņas, manas vājības un arī.. manas alkas pēc izaugsmes, kuras es skaidri apzinos, jo zinu, ka Dievs nav radījis cilvēku kā cilvēka sevis paša dziņu un kaislību vergu, bet gan izvēlējis kam būtiskākam. Šī atziņa dažbrīd bija tik spēcīga, ka, jāsaka, teju pašam kauns par sevi palika, cik gan vēl esmu "negarīgs" vai kā citādi "slikts". Bet tai pat laikā jāatzīst, ir dziedinoši lasīt, saprast un aptvert, ka Dievs Radītājs mūsos ir ielicis gan šī dziņas, kaislības, gan arī dāvājis mums mehānismu un iespējas neļaut tām kļūt par mūsu dēmoniem, bet palikt tām par mūsu eņģeļiem - ierobežotām un par svētību cilvēka izaugsmē! Kaut vai tā pati rijība, lepnība vai dusmas - nu mīt mūsos, saki ko gribi, es arī sevī atpazinu šīs lietas! Un tad, kad tās atpazītas, ir svētīgi ļauties to dēmoniskumu atzīt, lai sāktu iet transformācijas ceļu un šīs kaislības pārvērstu par eņģeļiem. Jā, šī grāmata ir tik efektīva, ka ļauj mums pašiem operēt ar saviem dēmoniem un eņģeļiem! Interesanti, vai ne? Un netipiski arīdzan..
Biedējoši vārdi - "eņģeļi", "dēmoni", "kaislības", "dziņas" - bet bez pareizas izpratnes par šo terminu darbību un esamību mūsos mēs vienkārši esam un funkcionējam kā bioloģiskas mašīnas, taču mēs neesam TIKAI bioloģiskas mašīnas, mēs esam Dieva attēls un līdzība, tad ko - mēs esam aicināti izzināt un atpazīt savas dvēseles, gara un miesas iekšējās kustības, lai, tās pārvarējuši, sasniegtu to, ko saucam par apzinātu dzīvi Dieva Radītāja dāvātajā esamībā šeit un tagad!
Mācītājs un kontemplācijas skolotājs I. Paičs šajā grāmatā ir ļoti pacenties izgaismot ikviena cilvēka iekšējo pasauli, izskaidrodams to jebkuram saprotamā valodā, aicinādams uz dziļu sevis iepazīšanu un ielūkošanos sevī, lai, atpazīdami to, no kā bieži baidāmies, to nosauktu vārdā, radīdami telpu integrālai savas personības un dzīves transformācijai!