Mīlestības paplašināšana un sevis 'audzēšana' - Skots Peks "Ceļš, kuru izvēlēties"
Kolāža: Didzis Kukainis (blogeris Didzis)
Šī grāmata nelasās strauji un viegli - manā aktuālo grāmatu listē tā jau stāv vairāk nekā mēnesi. Ikdienā šad un tad pa lappusei izlasu, apdomāju, apceru, iedziļinos izlasītajā un meditēju par izprasto. Tagad jau, kad esmu kļuvis mazāk noslogots ar darbiem un lietām, beidzot esmu teju teju šo darbu arī izlasījis un nu varu nedaudz ieskicēt tās labās lietas, kuras šis darbs bagātīgi jo bagātīgi dāvā grāmatas "Ceļš, kuru izvēlēties" lasītājam.
Iesākumā, lappusi pēc lappuses lasot šo darbu, man blakus atradās marķieris, visas tās teksta vietas, kas ir dziļāku pārdomu vērtas, atziņas, kuras atcerēties, es cītīgi atzīmēju, pēcāk sāku līmēt krāsainos līmkarodziņus... Šī ir kārtējā labā, rekomendējamā, ieteicamā, viedā psihoterapijas grāmata, kura noteikti katram savas dziļākās patības meklētājam un vērotājam ir jāiepazīst, jāizzina, jāizlasa. Autors ļoti viedi skaidro cilvēka sevis 'audzēšanas' principus, balstoties mīlestības konceptā un neizvairoties no Dieva harmoniskas iesaistes tajā visā. Jo principā cilvēks un Dievs nav šķirami... Kā Skots Peks min kādā no savām atziņām, tad "bezapziņa viscaur ir Dievs" un mēs esam aicināti ar to savienoties, to pieņemt un no tās mācīties, ko tā mums vēsta. Respektīvi, kļūt vienotiem ar Dievu un Dievā nozīmē savienot savu apziņu ar bezapziņu.
Psihoterapeitiskas grāmatas zināmā mērā ir mana vājība. Varbūt tas ir saistīts zināmā mērā ar manu 'profesionālo kretīnismu', bet, lasot šādus darbus, ļoti daudz un dziļi iepazīstu sevi... Pašanalīze, sevis vērtēšana, savu slēpto dzīļu, spēju un vēlmju atklāšana - jā, varbūt arī tas mani piesaista šāda veida darbos. Un visnotaļ esmu pateicīgs draugam un kolēģim mācītājam par šīs grāmatas ieteikumu. Lielisks darbs par savām iespējām un spējām mīlestības paplašināšanā un sevis ''audzēšanā'', runājot autora terminoloģijā.
Ja kāds saka, ka viņam viss ir skaidrs, dzīves plāns sastādīts un viņš pa savu dzīvi virzās kā ''pa drošu tuneli'' jeb ''ierakumu tranšeju'', man jāsaka, ka cilvēks kaut ko būtisku nav apguvis. Atbildot doktora Peka vārdiem, iebilstu, sakot: "Izaugsme ir sarežģīts un grūts uzdevums, tā ilgst visu mūžu. Garīgās izaugsmes ceļš ir garš". Vai patiesi tu visu (!) esi izzinājis, sapratis, iepazinis? Šaubos. Tad dzīve nebūtu tik interesanta un aizraujoša, kāda tā, šķiet, kopumā arī ir. Vai ne tā, draugi?
Tieši saskaršanās ar problēmām un to risināšana ir process, kurā slēpjas dzīves jēga. Problēmas raisa un būtībā arī rada mūsu drosmi un gudrību. Tikai saskaroties ar problēmām, mēs pieņemamies prātā un aug mūsu gars.
Es, protams, vēlētos, mīļie lasītāji, jums nodot visu šīs grāmatas viedumu caur vienu šo bloga ierakstu, tomēr tas nav iespējams, jo šis darbs ir tik dziļš, tik dziedniecisks, tik iedvesmojošs, ka ne velti arī es pats to lasīju vairāk nekā mēnesi. Lēnām, lappusi pa lappusei, apcerēdams, apdomādams, analizēdams sevi un savas dzīles... Un vēlreiz sapratu senseno patiesību - darbs ar sevi un saviem 'dēmoniem' ir darbs visa mūža garuma darbs. Nav iespējams sasniegt briedumu, 37 vai 40 gados pasakot, ka viss ir zināms, nav vairs nekā, kas man varētu būt aktuāls. Tā tāda neliela atsauce uz kādu sarunu ar "visu zinu, visu esmu sapratis'' ''dzīves guru''...
Vai zināt, kas ir cilvēka garīgās veselības fundaments un pamatu pamats? Kāds varbūt sacīs, ka tā ir laime, kāds teiks ''nauda'', vēl kāds - ''iespēja pašrealizēties'' un tā tālāk. Doktors Skots Peks saka šādi un es visnotaļ viņam vēlos piekrist: "Izjūta, ka esi vērtīgs - ''es esmu vērtīgs cilvēks'' -, ir garīgās veselības pamats un pašdisciplīnas stūrakmens. Ja mēs sevi uzskatām par vērtīgiem, tad arī savu laiku uzskatīsim par vērtību. Ja mūsu laiks mums ir vērtība, vēlēsimies to lietderīgi izmantot." Jā, šie divi teikumi principā atsver veselu psihoterapijas gadu... Cik vērtīgus mēs sevi uzskatām? Padomāsim, draugi, par to! Un būsim veseli, laimīgi, bagāti un mīlestības spēka un dziļuma svētīti un piepildīti!
Mīļie draugi, es esmu ticies ar daudziem jauniem cilvēkiem, kuriem ir dažāda veida problēmas - sociālās, psiholoģiskās, emocionālās - esmu tās uzklausījis, esmu veltījis daudzas stundas labāko ieteikumu rekomendēšanai, tomēr jāsaka, kā saka S. Peks, - problēmas ir jāgrib risināt, nevis jāpaļaujas, ka tās pašas pazudīs. Peks precīzi noraksturo daudzu mūsu nespēju saņemties un dzīvot savu dzīvi, augot caur problēmu risināšanu:
"Es un jebkurš cits, kurš nav garīgi nepilnīgs, var atrisināt JEBKURU (!) problēmu, ja vien atvēl tam laiku. Šis jautājums ir svarīgs, jo daudzi cilvēki vienkārši neatvēl laiku, kas nepieciešams, lai atrisinātu daudzas no dzīves intelektuālajām, sociālajām vai garīgajām problēmām. Problēmas neizzūd. Tās ir jārisina, vai arī tās paliks. Paliks uz visiem laikiem un būs barjera gara izaugsmei un attīstībai. Mēs nevaram atrisināt dzīves problēmas citādi, kā vien risinot tās. Šis apgalvojums var šķist idiotiski tautoloģisks vai pašsaprotams. Tomēr šķiet, ka lielākā daļa cilvēces to nespēj saprast."
Simtiem mazo krāsaino līmkarodziņu, desmitiem ar košu marķieri atzīmētu teikumu, viens vienīgs sirdsgudrs un psihoterapijas praksē gūts dzīves pieredzes stāstījums - tāda ir šī grāmata, ja jāraksturo tā vienā teikumā. Es pat īsti nespēju aprakstīt visas tās tēmas, kas šeit ietvertas - mīlestība, rūpes un gādība par bērniem, attiecības, neveselīgas atkarības un ne tikai tas vien... Bez tā visa šī grāmata ir caurausta ar Dieva mīlestības un žēlastības mērauklu, kurā mēs visi esam, dzīvojam un darbojamies. Bet, lai līdz šādai apziņai nonāktu, lai līdz tai izaugtu, ie jāveic milzīgs pašizpētes, izvērtēšanas un pārvērtēšanas process... Ja esi tam gatavs, tad šī grāmata ir tieši Tev! Ja nē, ja baidies, ja šaubies, vai spēsi šīs mācības uzklausīt.. tad, draugs, tu palaidīsi garām dzīvi, to tā arī nedzīvodams, nepieaugdams, nesastapdams Dieva žēlastību. Vai tu tādu iedomājies savu dzīvi?
"Spēju ieraudzīt pasauli tādu, kāda tā patiesi ri, un mūsu vietu tajā iegūstam tikai līdz ar milzīgu pieredzi, ilglaicīgā un veiksmīgā pieaugšanas procesā. Tādējādi mēs esam spējīgi patiesi novērtēt savu atbildību par sevi un pasauli."
Šī grāmata nemitīgi jautā un pārjautā: "Vai esi uzticīgs realitātei?" Vai esi, mīļais draugs? Kāds teiks, ka viņš, protams, ir... Bet daudzi sāks uzdot pretjautājumus, kas ir realitāte un tā joprojām. Man ieteikums ir sekot doktora Peka norādījumiem, atziņām un, kā teicis dižais Epiktēts, filosofs stoiķis, "un tava dzīve ritēs mierīgi". Draugi, lai jums izdodas novērtēt šo darbu un lai tas aizved jūs pie lieliskās dāvanas - Dieva žēlastības apzināšanās un pieņemšanas!
"Jo skaidrāk saskatām pasaules realitāti, jo labāk sagatavoti esam, lai saskartos ar pasauli. Jo neskaidrāk mēs uztveram pasaules realitāti, jo vairāk mūsu prātus aizmiglo maldi, uztveres izkropļojumi un ilūzijas, jo mazāk spēsim noteikt pareizo rīcības virzienu un pieņemt saprātīgus lēmumus. Tikai retie veiksminieki turpina līdz pat nāvei pētīt realitātes noslēpumu, paplašinot, bagātinot un atkārtoti definējot savu izpratni par pasauli un par to, kas ir patiesība. Kartes nemitīgi ir jāpārskata. Pasaule pati par sevi nepārtraukti mainās. Vēl trakāk, izejas punkts, no kura mēs skatāmies uz pasauli, nepārtraukti un diezgan strauji mainās."