Grāmatas, kas dāvā dievišķās mīlestības cerību...
Attēls: grāmatu vāki; KALA Raksti
Man pašam par lielu nožēlu, savas aizņemtības darbā dēļ absolūti nemaz nesanāca izjust un izbaudīt Tezē jauniešu tikšanos un pasākumu gaisotni Rīgā, 2016. gada nogalē. Un, domāju, ka tas noteikti ir zaudējums tīri manai dvēseles garīgajai dabai. Tomēr es joprojām atceros to patīkamo laiku Tartu aizpērnā, 2015. gadā, kad nemitīgi pavadījām laiku Tezē dziedājumos... Visi kopā, vienoti, neraugoties ne uz viena konfesionālo piederību, kā brāļi un māsas Kristū, redzamā vienotībā! Tā arī ir tā solidaritāte un Kristus tuvākmīlestība praktiskā realizējumā, kuru aizvien plašāk cenšas iedzīvināt Tezē kopiena un par kuras vēstnešiem kalpo arī šīs divas grāmatas, kuras kā dāvanu saņēmu no izdevniecības "KALA Raksti".
Šīs divas, samērā nelielās, grāmatas Latvijas garīgajā telpā ienes daļiņu no tās savstarpējās sapratnes un mīlestības, pieņemšanas un solidaritātes, kāda valda uz Burgundijas pakalna, kur izvietojies Tezē ciemats. Ak, cik gan mums, padomju laikā garīgi noplicinātiem, un aizvien vēl tikai mostošamies, nepieciešama tā Kristus elpa un tas Gars, kāds valda Tezē. Un šīs grāmatas atgādina, ka arī mūsdienās par mūsu dvēselēm un garīgo ceļu cīnās pasauli pārņēmušais patērnieciskums, tādēļ mums jāmeklē ceļi un veidi, kā nepazust, bet kļūt dziļākiem un patiesākiem Kristus dārgumu meklētājiem un sekotājiem. Viens no šiem veidiem ir doties pa pēdām Tezē garīgumam, kur "visi ir viens, kur nav nedz grieķa, nedz jūda...".
"Jēzus nekad nelika sevi pārākuma pozīcijā. Viņš nostājās ar mums vienā līmenī un pat zemāk par mums. Viņš kļuva solidārs ar nabagiem, atstumtajiem un pat tiem, kuriem pašiem šķiet, ka viņi ir tālu no Dieva. Ja mēs uzņemam Viņa pazemību, tiek stiprināta mūsu iekšējā dzīve. Tā mūs dara jūtīgākus pret citu cilvēku ciešanām, uzmanīgākus pret katras cilvēciskas būtnes cieņu. Līdz mēs sākam iekšēji atteikties no tā, ka uzskatītu sevi esam augstāk par citiem, vienalga, garīgā vai morālā ziņā."
Brālis Aloīzs (tagadējais Tezē priors), kā arī iepriekšējais priors, brālis Rožē savos redzējumos par Tezē skaidri izgaismo mūsu cilvēcīgos trūkumus un nepilnības, kas arī ir par pamatu visu kristiešu vienotības neesamībai - cilvēcīga sacensība un ievainots gars. Brāļi arī savos darbos norāda, ka mūsu [kristiešu] starpā jau ir divas spēcīgas vienotības zīmes - kristība un Dieva vārds - un šādu redzējumu apstiprinājusi arī bīskapu sinode Romā. Mums tikai jāvēlas paspert solīšus viens otram pretim, iepretī tam, lai mēs izslēgtu, atšķeltu, atteiktu komūniju un rīkotos nevis vienotības, bet lielākas sašķeltības veicināšanai.
Draugi, lasot un iepazīstot brāļu vēstījumu, ik rindkopā varam izlasīt un saredzēt paši savas ilgas, alkas pēc pieņemšanas, pēc sapratnes un svētības, kāda tā ir patiesā ģimenē. Un, kad to ieraugām, saprotam, cik gan sāpīgi ir mirkļos, kad Kristus vārdu nesoši ļaudis absolūti nerīkojas Garā, kurš viņiem dots. Jo tie to ir pazaudējuši aiz savas sīkās patības, kuru būtu nepieciešams nojaukt, lai Gars brīvi manifestētos... Jo, vai sekojošie vārdi nav dziļi aicinoši un patiesi, kā toreiz, Vatikāna II koncila laikā, tā mūsdienās, it īpaši, šodienas nemierpilnajā pasaulē?
"Aiz bravūrīgas ārienes, kas liecināja par sacelšanos, slēpās ilgas pēc Baznīcas, kura dzīvotu ar lielāku vienkāršību, vairāk ieklausītos cilvēkos, būtu solidārāka ar nabagiem un uzmanīgāka pret taisnīgumu. [..] Viņu ceļi bieži vien krustojās ar tādu jauniešu gaitām, kuri nebija ticīgi. Šiem jauniešiem bija ideāli, nav runa vienkārši par paaudžu konfliktu. Uzturot savas idejas un attieksmi, viņi īstenībā sapņoja par atjaunotu Baznīcu un atjaunotu pasauli, kuras pamatā būtu sadarbība starp ticīgajiem un neticīgajiem savstarpējas cieņas, ieklausīšanās un draudzības garā."
Tezē pamatā ir jauniešu kustība un tieši tādēļ, jāsaka, tā ir mūsu cerība un nākotnes atjaunotnes potenciāls. Brālis Aloīzs kā brāļa Rožē sekotājs un pēctecis skaidri izgaismo būtiskākās mūsdienu jauniešu kvalitātes un svētlaimīgākās ilgas, pēc kā tie ilgojas, apzinoties un izdzīvojot savu garīguma misiju un personības dimensiju. Jaunieši, šīs divas grāmatas ir teju par jums, tādēļ iesaku tās izzināt un izlasīt, lai nonāktu tuvāk tam Noslēpumam, tai Mistērijai, pēc kā jūs tik kvēli ilgojaties un alkstat. Jo Gars un Kristus brālīgā mīlestība un līdzjūtība, līdzpārdzīvojums ir tepat blakus, mums vien jāuzdrīkstas apklust un to ar savām atvērtajām sirdīm uzņem un līdzdalīt tālāk.
"Eiropas jaunieši ir vairāk norūpējušies par savu nākotni. Vairāk ir to, kuriem jāsakaras ar materiālām grūtībām, daudzi studē, bet nevar atrast darbu. Viņi domā, kā organizēt savu dzīvi, bet nerod atbalstu sabiedrībā. Šodienas jaunieši, iespējams, vairāk aizdomājas par dzīves jēgu. Cita starpā viņi turpina sev jautāt: kā lai tic Dievam? Kā lai Viņam tic, it īpaši saskaroties ar ciešanām? Ko Dievs no manis gaida? Tie ir dziļi jautājumi, visbūtiskākie jautājumi."
"Brālis Rožē bija sapratis, ka vissvarīgākais ir tas, lai mēs palīdzētu jauniešiem nonākt pie ticības avotiem," brālis Aloīzs piemetina, turpinot: "Vienkāršot nenozīmē darīt nabadzīgāku, bet gan darīt caurspīdīgāku Evaņģēlija sirdi un tādējādi ļaut jauniešiem labāk sadzirdēt Dieva Vārdu, lai varētu atvērties Kristus klātbūtnei un saņemt Svētā Gara elpu."
Cik nu man ir bijusi tā nelielā pieredze ar Tezē dziedājumiem, es pilnībā varu pievienoties priora, brāļa Aloīza sacītajam, ka "Tezē [kā kopiena un dziedājumi] veicina personisku tikšanos ar Dievu". Un tas ir pats, pats galvenais! Ne konfesionālas, ne uzskatu un rīcības atšķirības, bet Dieva Gara un Kristus tuvākmīlestības Vārda vienotībā tiek vienoti visdažādākie elementi, cilvēki no visiem kontinentiem, no visām konfesijām, no visādām, pat ļoti atšķirīgām garīgām tradīcijām - tas ir skaistums, kurā atklājas Dieva visaptverošā un žēlastības piepildītā Mīlestība!
"Ticīgajiem vienmēr ir bijusi nepieciešamība kopīgi izdziedāt savu ticību. Varbūt tādēļ, ka dziedot mūsos atveras kādas iekšējas durvis, pa kurām sirds dziļumi atrod veidu, kā sevi izsacīt? Varbūt tādēļ, ka dziedot mūsos dzimst personiskas attiecības ar Dievu un vienlaikus aug arī vienotība ar pārējiem, kas ir klātesoši?"
Viņš jau tagad mūs vieno caur vienkāršu lūgšanu, kas sastāv no Vārda klausīšanās, slavēšanas, pielūgsmes un klusuma! Klusums ļauj pabūt vienatnē Dieva priekšā. Šis klusums atver telpu, kurā ikviens vispirms satiekas pats ar sevi.
Klusumā mēs apliecinām savu atvērtību un ļaujamies Dievam mums pieskarties.
Dievs pats, pirms sāk ar mums runāt, vispirms mūs pieņem, bez nosacījumiem, neizsakāmi cienot mūsu brīvību, Viņš nāk pie mums lūgšanas laikā.
"Izsakot šo "jā" Dievam, attīstās jauni spēki un dzīves jēga atklājas vēl skaidrāk. Protams, mūsu "jā" var būt vienīgi atbilde uz Dieva mīlestību, uz to "jā", ko Viņš ir sacījis mūsu eksistencei. It visam jāsākas un jāatsākas ar šī "jā" klausīšanos. Reizēm mēs sajūtam Dieva mīlestību, bet mums jāiemācās Viņam uzticēties arī tad, ja neko nejūtam. Katra kristieša dzīvē ir brīži, kad Dieva klātbūtne nerada nekādu sajūtamu rezonansi."
Tad paliek tikai uzticēšanās. "Un, lūk, ko Dievs no Tevis gaida - lai tu pieņem Viņa mīlestību un uztici sevi Kristum pavisam vienkāršā paļāvībā."
[Lūgšana]: Visas mīlestības Dievs, Tu mīli un meklē mūs katru, vēl pirms mēs iemīlam Tevi. Un mēs varam tikt pārsteigti līdz sirds dziļumiem - atklājot, ka Tu uzlūko ikvienu cilvēku ar nebeidzamu maigumu un bezgala dziļu žēlsirdību. Āmen.